SĀKUMS

Zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” aizsākumi meklējami 1995. gadā, kad Tehniskās Jaunrades nama (tagad – „ANNAS 2”) skolotāju entuziastu grupa noorganizēja vienu nedēļu ilgu izklaides pasākumu bērniem. Tas ieguva milzīgu popularitāti visā Latvijā, un līdzīgi pasākumi tika veidoti arī 1995. un 1996. gada Ziemassvētkos.

Ekspozīcija

Pirmo ekspozīciju pamatā veidoja kustīgas koka rotaļlietas, kuras izgatavoja Tehniskās Jaunrades nama skolotāji galdnieku darbnīcās.
Nakošajā ekspozīcijā koka rotaļlietām pievienojām ar zinātni – fiziku, ķīmiju, medicīnu saistītus eksponātus, kā arī video kaleidoskopu, „milzu fotoaparātu”, „elektronisko cilvēku” utt.

Trešajā ekspozīcijā tika iekļauti eksponāti no Zviedrijas zinātniskās izstādes Rigā. Šī ekspozīcija daudziem vēl līdz šodienai asociējas ar spilgto personību – Noslēpumaino Mūku, kurš dzīvoja šausmu pilnajā tornī un vadīja skaņu miniatūrteātra izrādi.
Vienas nedēļas laikā pasākumu apmeklēja vairāki simti cilvēku.

Evolūcija

Mūsu pasākumi bija ieguvuši lielu popularitāti, tāpēc nolēmām veidot pastāvīgu ekspozīciju Tehniskās Jaunrades namam piederošajā blakus ēkā A. Briāna ielā 8.Toreiz tur izskatījās tā:

Pateicoties Skolu valdes un Tehniskās Jaunrades nama finansiālajam atbalstam no 1997. – 1999. gadam notika šo telpu remontdarbi. Sorosa fonds LATVIJA finansēja daļu aprīkojuma, Tehniskās Jaunrades nama darbnīcās tika izgatavoti eksponāti, intensīvi notika informācijas uzkrāšanas un metodiskais darbs.

VĒSTURE

Februāris 2012

Vairāk informācijas: http://ebo.ee/nordplus/

Janvāris 2011

Reiņa un Alvja Baložu darinātais šūpuļzirgs pieaugušajiem, ko savā karaļnamā Briselē paspējis apbrīnot pats Beļģijas karalis Alberts II, – piecas dienas – no 11. līdz 16. janvārim bija aplūkojams galerijā “Istaba”. Unikālais interaktīvais objekts, darināts dalībai starptautiskajā zinātnes centru prestižajā izstādē “Sciences au Palais” (Zinātne pilī), pārstāvot Latviju un bērnu zinātnes centru “Tehnoannas pagrabi”. Izstāde Istabā, tāpat kā pati šūpuļzirga izgatavošana, veltīta “pagrabu” 15 gadu jubilejai.

“Mēs vēlējāmies, lai mūsu darbs galarezultātā raisītu asociācijas ar īstu zirgu. Pirmkārt, lai pieaudzis cilvēks uz zirga, kas veidots tā dabīgajā izmērā, varētu uzkāpt un šūpoties. Izmantojot labi noslīpētu sarkankoku un ozolu – vēlējāmies panākt zirga ādas zīdainuma sajūtu,” tā par savu kopdarbu ar dēlu, dizaineri Reini Balodi saka “Tehnoannas pagrabu” idejas autors, dibinātājs un vadītājs Alvis Balodis. Viņš ir arī Amatniecības kameras biedrs un ar šūpuļzirgu izgatavošanu nodarbojas jau sen, radot gan autordarbus, gan dažādu tautu vēsturisko šūpuļzirgu replikas. (Pirms četriem gadiem galerijā Istaba bija Alvja Baloža šūpuļzirgu izstāde.) Sarežģītā inženiertehniskā veidojuma tehniskos jautājumus risināt palīdzējuši vairāki “Tehnoannas pagrabu” pārstāvji.

Jūlijs 2010

Alvis Balodis un Reinis Balodis no Tehnoannas pagrabiem izgatavoja lielu šūpuļzirgu pieaugušajiem.

Jūnijs 2010

2010. gada 12. jūnijā pēc Polijas Radio un Kopernika centra uzaicinājuma bērnu zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” 4 darbinieki ar eksponātiem un demonstrējumiem piedalījās Eiropā lielākajā, zinātnes popularizēšanai veltītajā brīvdabas pasākumā – zinātnes festivālā Varšavā, Polijā, kurš notika jau 14. reizi. Šī gada festivāla tēma bija NANOTEHNOLOĢIJA (”Lielā mikropasaule”). Šogad tajā piedalījās 215 ar zinātni saistītas institūcijas no 21 valsts. Dalībnieku vidū bija gan tādas prominentas iestādes kā, piemēram, Space Research Institute of Russian Academy of Sciences vai Nuclear Energy Foundation Republiki Korei, gan Francijas, Zviedrijas, Īrijas, Vācijas, Somijas, Lietuvas, Meksikas vēstniecību atbalstītas lielākas vai mazākas organizācijas (skat. dalībnieku sarakstu). BZC “Tehnoannas pagrabi” tuvākie kaimiņi šajā pasākumā bija Somijas zinātnes centrs “Heureka” un Kaunas University of Technology.

Bez Latvijas pirmo reizi Varšavas zinātnes festivālā bija pārstāvēta arī Igaunija, Korejas Republika un Serbija.

http://www.pikniknaukowy.pl/2010/aktualnosci/artykul169340.html

Marts 2009

Cienījamie zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” mājas lapas apmeklētāji!

Tam, ka mūsu mājas lapā tik ilgi nebija jaunas informācijas, ir divi iemesli. Pirmais ir tīri tehnisks: www.pagrabi.lv top no mūsu pamatdarba brīvajā laikā, un jaunas informācijas ievietošana ir balstīta tikai uz mūsu darbinieku entuziasmu.
Otrais un galvenais iemesls ir tas, ka mūsu iepriekšējā gada prioritāte bija EKSPOZĪCIJAS DAĻAS DEMONTĀŽA (sakarā ar grīdu remontu) un ekspozīcijas ATKAL UZSTĀDĪŠANA JAUNĀ KVALITĀTĒ (kas kaut ko tādu pieredzējis – sapratīs). Rezultātā ir tapusi

  1. krietni krāsaināka (noformējuma ziņā),
  2. mazliet grieķiskāka (satura ziņā),
  3. „taustāmi dzelžaināka” (dzelzs, rūsa, atslēgas);
  4. daudz interaktīvāka (salaboti eksponāti)

ekspozīcija, kuras lielākie jaunumi ir ar dabas zinībām saistītu demonstrējumu AMFITEĀTRA izveidošana un IZSTĀŽU ZĀLES atklāšanaar pirmo izstādi „Alvja Baloža Šūpuļzirgi”.

Decembris 2008

Latvijas avīze

Otrdiena, 30. Decembris, 2008
Nākamgad Visums kļūs tuvāks
27.12.2008.
Autors: Ilze Vītola.
Nākamajā gadā Visums sniegs savas bezgalīgās dzīles mūsu atklājumiem. Tā ir paredzējusi ANO, pasludinot 2009. gadu par Starptautisko astronomijas gadu (SAG). Kāpēc tieši 2009.? Izrādās – pirms 400 gadiem Galileo Galilejs pavērsa teleskopu pret debesīm (pirms tam astronomi veica novērojumus ar neapbruņotu aci) un iezīmēja jaunu posmu cilvēces izpratnē par Saules sistēmu un Visumu. Kas tad norisināsies 2009. gadā? Kā teikts brīnišķīgajā starptautiskā astronomijas gada klipā: “Zinātnieki, vaļasprieka astronomi un sabiedrība apvienosies, lai svinētu gadu, kurā Visums kļūs mums tuvāks, sasaistot mūs ar Visumu, parādot Visumu miljoniem ļaužu. 140 nācijas, viena zeme, viena debess…” Kas labs norisinās Latvijā – valstī ar stabilām astronomijas tradīcijām? Kādas iekārtas mums ir, ko vērst pret debesīm? Kā klājas astronomiem un astronomijas entuziastiem?

Ja Galileo Galilejs no aizlaikiem ar teleskopu vērotu Latviju, ko viņš 2009. gadā te ieraudzītu? Priecātos, ka 1% Latvijas iedzīvotāju katru nakti iziet laukā zvaigznes skatīties, 16% to dara vismaz reizi nedēļā, reizi mēnesī naksnīgo debess jumu apbrīno 14%, 16% naktīs neguļ tikai tad, ja notiek kaut kas īpašs – aptumsums, meteorītu lietus…

Šad tad zvaigznes pēta 29% iedzīvotāju, vēl 21% speciāli neiet ārā skatīties debesīs, vārdu sakot, ja sanāk, pavērš naktīs acis augšup, un tikai 3% zvaigznes neinteresē. Tā secināts www.starspace.lv aptaujā. 12% pazīst visus zvaigznājus!

Tas ir vienreizējs sasniegums laikos, kad astronomiju Latvijas skolās vairs nemācot. Vai tas varētu būt tiesa, jautāju SAG pasākumu koordinatoram zinātņu doktoram Mārtiņam Gillam: – Jā, šāds priekšmets atsevišķi nepastāv jau vairākus gadus. Astronomijas elementi ir integrēti fizikas kursā, bet tas, protams, negarantē šā priekšmeta detalizētu apguvi. Mierinājums ir tas, ka arī daudzās citās valstīs šobrīd ir līdzīgi. Varbūt pēc kāda laika viedoklis mainīsies.

Noteikti tā arī būs, jo bērnu interesi par zvaigžņoto debesi nevar iznīdēt nekas. Vairs nav grandiozā planetārija, kurp no 1962. līdz 1992. gadam steidza viņu vecāki un vecvecāki.

Arī Alvis Balodis, tagad bērnu zinātnes centra “Tehnoannas pagrabi” vadītājs. Viņš rakstījis projektus un panācis, ka no Japānas šurp atceļo planetārijs, un no Spānijas – planetārija kupols. “Tehnoannas pagrabos” atrodas arī tas, kas palicis pāri no kādreiz populārā lielā planetārija.

Bērnu zinātnes centrā zvaigžņu novērošanas ierīces vilina simts bērnu un skolēnu nedēļā.

Sākumā seansus planetārijā vadījis pats Alvis Balodis, tad mēģinājuši piesaistīt profesionālu astronomu, taču bērni ātri paguruši no zinātniskā stāstījuma dziļuma un vairs nav klausījušies.

Alvis Balodis apmeklējis daudzus planetārijus citur pasaulē un ievērojis, ka stāstījums par zvaigznēm tomēr vairāk ir balstīts uz teikām, piemēram, par Mazo Lāci un Lielo Lāci, lai klausītājus emocionāli saviļņotu. Kad mazajiem cilvēkiem būs modusies interese, tad jau vēlāk astronomijas zinātne ievirzīs viņus nopietnākas izziņas ceļos.

Ar Izglītības ministrijas un Eiropas Savienības fondu palīdzību pērn piecdesmit Latvijas skolas saņēmušas nelielus teleskopus, stāsta Mārtiņš Gills. Taču tikai ceturtā daļa skolu teleskopus likušas lietā. Droši vien skolotāji ir pārslogoti un pietrūcis laika. Simts skolās ir pabijusi mobilā observatorija “Astrocar” ar modernāko publisko novērojumu tehniku visā Baltijā. Tā atrodas uz smagās mašīnas šasijas. Observatorijā ir grozāms kupols, no kura iespējams novērot debess ķermeņus ar stacionāru teleskopu. Ir vēl divi teleskopi papildu novērojumiem ārpus kupola. “Astrocar” ir vienīgā šāda veida observatorija Eiropā un viena no nedaudzajām pasaulē, un to izgudrojis Astronomijas attīstības fonda vadītājs Mārtiņš Eihvalds.

– “Astronomijas attīstības fonds” Valmieras ģimnāzijā izveidoja mācību objektu – observatoriju. Bet ne visām Latvijas skolām bija pa kabatai vest savus audzēkņus uz Valmieru. Tad jābrauc ar observatoriju uz skolām. Tā ienāca prātā doma par “Astrocar”. Kopš 2005. gada mobilajā observatorijā debesis vērojuši 100 tūkstoši cilvēku, ne tikai bērni. “Astrocar” viesojies arī daudzos pilsētu svētkos, uzņēmumu sarīkojumos.

Cik žēl, ka šis izgudrojums, kas ārzemniekiem ir pilnīgs brīnums, drīz atstās Latviju, lai turpinātu darbu Kanāriju salās.

Astronoms SIA “StarSpace” direktors Arnis Ginters ir priecīgs, ka var popularizēt astronomiju nupat atklātajā observatorijā atpūtas parkā “Rāmkalni”. Arī šo observatoriju ir izgudrojis Mārtiņš Eihvalds. Pēc skata neliela, bet aprīkojuma ziņā – vismodernāk aprīkotā publisko demonstrējumu observatorija Eiropā. Tikai divās dienās ar skaidrām debesīm observatorijā pabijuši vairāki simti apmeklētāju. Ja nav vēlmes doties uz observatorijām, var nopirkt teleskopus un vērot zvaigznes vienatnē. Tā nav miljonāru izklaide. Daži teleskopi ir lētāki par mobilajiem telefoniem. Un varbūt kādam, sākoties Starptautiskajam astronomijas gadam, tuvinieki uzdāvinās projektoru “Planetarium Space 800”? Laimīgais gulēs gultā un uz sienas aplūkos 88 zvaigznājus!

Tos visus gan laikam pazīs vienīgi trīsdesmit profesionālie astronomi, kuri ir Latvijas Astronomijas biedrības simt biedru lokā, Astronomijas skolotāju asociācijas pārstāvji un četrdesmit interesenti no Jauniešu astronomijas kluba. Jauniešiem 2009. gada 14. janvārī paredzētās sanāksmes tēma “Dzīvība uz Zemes ekstremālos apstākļos”.

Kamēr vēl varam izdzīvot uz Zemes, konkrēti – Latvijā, ir iespējams lūkoties zvaigznēs arī tad, ja nav teleskopa, bet ir interneta pieslēgums. Šim nolūkam domāts Latvijas Izglītības un informācijas sistēmas (LIIS) projekts “Astronomija tīklā”. Kopš 2000. gada 1. aprīļa “Astronomijas tīklā” pabijis 5821 apmeklētājs. “Šajā zvaigznēm veltītajā interneta lappusē jūs uzzināsiet, kas ir melnie caurumi un kurš ir pasaules lielākais teleskops, noskaidrosiet zinātnieku domas par to, kā radies Visums, varēsiet paraudzīties uz Latviju no kosmosa, atradīsiet ceļvedi astronomiskam ceļojumam pa interneta “jūru”, kā arī daudz ko citu. Ja vēl kas paliks neskaidrs – droši vaicājiet.” Žēl, ka šā projekta informācija ir “iekonservēta” un netiek atjaunota. Tāpēc tur vairs nevar uzdot jautājumus astronomiem. Bet to var izdarīt astronomijas ziņu vortālā www.starspace.lv. Visvairāk interesē, kāpēc cilvēki kļūst par astronomiem?

Ilgonis Vilks, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks, žurnāla “Terra” galvenais redaktors, pedagoģijas doktors:

– Ja tā īsi – 1973. gadā man, toreiz trīspadsmitgadīgam puisim, bija iespēja naktī Baldones observatorijā teleskopā vērot Kohouteka komētu. Vēlējos atrast atbildes uz VISIEM jautājumiem, kas attiecas uz Visumu. Iekārtoju kladi, kur zināšanas pierakstīt. Tikai vēlāk sapratu, ka nepietiks ne tikai ar kladi, bet ar visu dzīvi.

Kārlis Bērziņš (35) strādā LU Lāzeru centra astrospektroskopijas laboratorijā. Jau agrā bērnībā Kārli apbūrusi zvaigžņotā debess, tās šķietamā bezgalība. Meklējis atbildes uz jautājumiem, un izrādījies, ka daudzas lietas ir ļoti vienkāršas un slēpj sevī pārsteidzošu informāciju: – Fakts, ka debesis naktī ir tumšas ar zvaigznēm, nevis spožas kā Saules virsma, ir viens no pierādījumiem Lielajam Sprādzienam. Mēs visi par to varam pārliecināties ik nakti, tas ir tik parasti, bet vai spējam aizdomāties, kāpēc tas tā ir? Jūs jautājat – ko dod astronomijas zināšanas? Astronomijas sasniegumi tiek izmantoti cilvēku ikdienas dzīvē. Populārākais piemērs – laika dienests, bez kura visa biznesa pasaule piedzīvotu neatgriezenisku krahu līdz brīdim, kamēr iemācītos atkal precīzi mērīt laiku. Padomājiet par to arī tad, kad nākamreiz runāsiet pa mobilo tālruni, jo jau dažu stundu laikā bez laika sinhronizācijas iespējām mobilo telefonu bāzes stacijas vairs nespētu nodrošināt mūsu komunikācijas.

Kārlis Bērziņš uzskata – mūsu pasauli nevarētu dēvēt par tehnoloģisku, ja cilvēce nebūtu uzkrājusi nepieciešamās astronomijas zināšanas.

– Ir vēl viena eksistenciāla astronomijas problēma – Zeme nebūs mūžīgi piemērota dzīvībai! (Bet nejauciet šo fundamentālo apgalvojumu ar dažādu šarlatānu paziņojumiem par kārtējo pasaules galu.) Par laimi, mums vēl ir daudz laika sagatavoties. Vislabākā scenārija gadījumā – pat vairāk nekā trīs miljardi gadu, bet vissliktākajā – jau šodien debesīs var tikt atklāts kāds jauns liels asteroīds, kas pēc dažiem gadiem varētu sadurties ar Zemi. Par laimi, cīņā ar asteroīdiem astronomu uzkrātās tehnoloģiskās zināšanas jau ir diezgan labas. Taču daudzus citus kosmosa procesus (piemēram, mūsu Saules pārtapšanu par sarkano milzu zvaigzni) cilvēks uzvarēt nespēs. Vienīgais veids, kā izglābt civilizāciju, – pārcelties uz

citām mājām kosmosā. Kā tuvākais mērķis noteikti kalpos Marss. Tehnoloģiski iekarot Marsu jau tagad būtu pa spēkam, bet nepietiek finanšu resursu. Uzkrātās fundamentālās zināšanas palīdz izprast dažādus procesus, arī sabiedrībā un valstī. Kosmoss mūs ietekmē daudz vairāk, nekā par to pierasts domāt. Visums ir tepat mums līdzās. Es ceru, ka Starptautiskais astronomijas gads ar lozungu “Visums taviem atklājumiem” palīdzēs ikvienam uzzināt kaut ko jaunu un noderīgu vai vienkārši izjust kosmosa burvību sev tuvāk.

****

Ar astronomiju saistītas institūcijas:

• Latvijas Universitāte (LU), LU Astronomijas institūts (Astrofizikas observatorija Baldones Riekstukalnā, Astronomiskā observatorija Kandavas ielā 2, Rīgā, Latvijas Universitātes astronomiskā observatorija), LU Lāzeru centra Astrospektroskopijas laboratorija,

• Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs,

• Latvijas Zinātņu akadēmija,

• Latvijas Astronomijas biedrība www.lab.lv,

• Astronomijas attīstības fonds www.aaf.lv

• Eiropā vienīgā mobilā observatorija “Astrocar”,

• Publisko demonstrējumu observatorija atpūtas parkā “Rāmkalni” Inčukalna novadā,

• Planetārijs Bērnu zinātnes centrā “Tehnoannas pagrabi” Rīgā, Briāna ielā 8,

• skolas, kuru rīcībā ir teleskopi,

• žurnāls “Zvaigžņotā debess”(kopš 1958.),

• vortāls www.astronomija2009.lv,

• astronomijas ziņu vortāls www.starspace.lv – vienīgais Latvijā, kurā ar astronomiju saistītā informācija tiek atjaunota ik dienas,

• par astronomiju 2009. gadā Latvijas sabiedrību informēs Starptautiskās astronomijas savienības Latvijas Nacionālā komiteja.

***

• Lielākās starptautiskās observatorijas: Mauna Kea (Havaju salās), ESO (Čīlē), Roke de los Mučačos, Teide (abas Kanāriju salās).

• Lielākie teleskopi pasaulē: Ļoti lielais teleskops VLT (Eiropas teleskops Čīlē), Keka teleskopi (ASV), Hobija Eberlija teleskops (ASV), Latvijā – Baldones Šmita teleskops.

Izdrukāts no www.la.lv

Maijs 2008

Intervija ar Harry White, kurā ir atzinīgi pieminēti Tehnoannas pagrabi (Angļu valodā). http://blog.orselli.net/2008/05/museums-from-other-side-of-pond.html

Novembris 2007

Labākie fizikas skolotāji saņem balvas un iespēju iesēsties naglu krēslā Tehnoannas pagrabos.

6. līdz 17. oktobris 2007

Pēc asociācijas Les Petits Débrouillards Auvergne uzaicinājuma  piedalāmies ar saviem demonstrējumiem Zinātnes nedēļas ietvarosClermont Ferrand, Francijā.

Septembris 2007

No 9. – 13. septembrim „Inovācijas Arēna” pie Kongresu nama Rīgā bija bērnu zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi” ekspozīcijas darbības vieta. Planetārijs, arī neliela ekspozīcija par kādreiz tik populāro padomju laika planetāriju, optiskas ilūzijas, video kaleidoskopi, informatīvs pētījums „Trakais zinātnieks” – tas viss bija pieejams plašai publikai. „Pēc Inovācijas arēnas idejas autora, Latvijas tehnoloģiju centra direktora Jāņa Stabulnieka teiktā, piecās dienās telti apmeklējuši ap 9000 cilvēku. “Atsaucība bija pārsteidzoši liela. Eiropa (projekts tapa sadarbībā ar Eiropas Savienību — red.) no mums prasīja vismaz 1000 apmeklētājus,” saka Jānis Stabulnieks. Spīdošās apmeklētāju acis pierādījušas, ka par zinātni un inovācijām ir iespējams radīt interesi, ja vien māk to pareizi pasniegt, viņš piebilst.” //Diena. – 2007. g. 19. septembrī.

5. un 6. aprīlis 2007

EKSPOZĪCIJAS  “ZĪMES” ATKLĀŠANAS SEANSI

Janvāris 2007

Apmeklētāju vērtēšanai tiek nodota jauna izzinoša ekspozīcijas daļa

„Kas tas tāds: TRAKAIS  ZINĀTNIEKS?”

Decembris 2006

Matemātikai veltītas ekspozīcijas daļas izveides uzsākšana, sadarbojoties ar Kornela universitātes (ASV) matemātikas profesori Dainu Taimiņu

http://www.math.cornell.edu/~dtaimina/

7. decembris Latvijas universitātes studiju C daļas kurss “Zinātnes komunikācija”

Kursa mērķis:

  •   zinātnes sasniegumu lomas demonstrēšana sabiedrības materiālās un psihiskās labklājības attīstībā,
  • sapratnes veidošana par zinātnisko pasaules uzskatu, kā arī sociālā konteksta nozīmi zinātnē,
  • priekšstata veidošana par zinātnes komunikācijas nepieciešamību un funkcijām mūsdienu sabiedrībā,
  • zinātnes komunikācijas pamatkoncepcijām un politiku, kā arī tās realizācijas instrumentiem, kanāliem, institūcijām un  mērķauditorijām.

                       Nodarbība tiek realizēta A.Briāna ielā 8

  • Masu mēdiji un zinātnes žurnālistika (praktiska nodarbība) (J.Paiders)

Zinātnes komunikācija Latvijā.

Interaktivitāte neformālajā zinātnes izglītībā: Bērnu zinātnes centra “Tehnoannas pagrabi” 10 gadu pieredze zinātnes komunikācijā (lekcija un praktiskā nodarbība-demonstrācija) (lekt. A.Balodis  http://www.lu.lv/studijas/c-dalas-kursi/zinatnes-komunikacija-2006.html

Pavisam nejauši atrodam sevi žurnālā „Ģimenei”

Kā piedabūt latvieti domāt zinātniski?

Zane LASE // Universitātes Avīze. – 2006. gada rudens

Vai jūs varat iedomāties, ka cilvēks ar doktora grādu kādā pasākumā stāv aiz letes un bērnam vienkāršā valodā skaidro, ko nozīmē zinātne un tās procesi? Jautājot, kādēļ viņš tā dara, doktors atbild: «Ja es to nedarīšu, nākotnē nebūs neviena, kas strādās manā vietā laborator?ā.»
Tā kādu Lielbritān?ā novērotu ainu atstāsta Lielbritān?as padomes zinātnes projektu vadītāja Ieva Muižniece. Latv?ā diemžēl zinātnieki lielākoties nav tik pretimnākoši, lai izskaidrotu savu sarežģīto darbu, un tieši tādēļ ir nepieciešams starpnieks starp zinātniekiem un sabiedrību
– zinātnes komunikāc?a. Tā ir zinātnes popularizēšana un izskaidrošana sabiedrībai, un šobrīd kā C daļas kursu to var apgūt arī Latv?as Universitātē. I. Muižniecei radās ideja par zinātnes komunikāc?as nepieciešamību Latv?ā, bet Universitātē tā ieviesta kopā ar Vides zinātnes un pārvaldības institūtu (VZPI).

Lai saprastu, kas ir zinātnes komunikāc?a, tā nereti tiek pielīdzināta sabiedrisko attiecību darbam, jo arī šo speciālistu uzdevums ir informēt sabiedrību un ieinteresēt to. «Sabiedriskajām attiecībām ir vistiešākā saikne ar zinātnes komunikāc?u, jo principi ir ļoti līdzīgi, » uzsver I. Muižniece. Viņa arī norāda, ka zinātnes komunikāc?u varētu uzskatīt par sabiedrisko attiecību apakšnozari, jo ir svarīgi apgūt sabiedrisko attiecību prasmes un izprast informāc?as tirgu un noteikumus; zinātnes pārstāvjiem med?os tie būs tādi paši kā pārējiem. Savukārt Bērnu zinātnes centra «Tehnoannas pagrabi» vadītājs Alvis Balodis, kurš ikdienā strādā par zinātnes komunikatoru, uzskata, ka zinātnes komunikāc?ai nav tieša sakara ar sabiedriskajām attiecībām, jo primārais zinātņu komunikāc?ā ir vēlme likt saprast un skaidrot zinātni, kā arī radīt jaunajā paaudzē interesi par zinātni caur katra personīgo pieredzi.

Zinātnes komunikācijas izpausmes Latvijā:
• ceļojošās zinātniskās izstādes
• interaktīvie stendi muzejos, dabas takas
• observatorija, planetārijs, lokators
• žurnāls «Vides Vēstis», «Ilustrētā Zinātne» un
«Terra», raidījumi ar Māri Olti un Ingmāru Līdaku
• zinātnes kafejnīca, diskusijas
• skolēnu interešu izglītības iespējas LU un Rīgā
• Bērnu zinātnes centrs «Tehnoannas pagrabi»
• LU dārzs – studentu īstenotās fakultāšu prezentācijas Vērmanes dārzā

Bērnu zinātnes centrs «Tehnoannas pagrabi»
ieinteresē jaunos zinātniekus
Aptuveni trīsdesmit centimetrus liela, caurspīdīga plastmasas bumba ar tajā ieaudzētu zaļu augu – tā ir zemeslode. Lai arī sākumā liekas, ka vienīgā līdzība ar planētu Zeme ir tās forma, tomēr, kad centra vadītājs Alvis Balodis
izstāsta, ka šajā nelielajā bumbā norisinās gandrīz tāds pats process kā uz Zemes, saprašana par to kļūst skaidrāka. Ar šādu augu bumbu sākas stāsts par pasauli – zemeslodi, kas ir pilnīga, un tai nekas netiek iedots klāt. Ūdens ir tik, cik ir, taču tas mēdz iztvaikot, bet, lai ūdens neizsīktu, no tvaikiem rodas lietus, kas atkal nonāk atpakaļ okeānā, upēs un citās ūdenstilpēs. Tāpat arī augs, kas aug šai bumbā, – tas padzeras no iztvaikotā ūdens uz bumbas sienām un barojas vienīgi no Saules. Tā un daudzos citos interesantos veidos tiek skaidrots par visdažādākajām parādībām un pasaules procesiem.
Ne tikai caur pagrabā iekārtotu tumšu labirintu būs iespēja izspraukties «Tehnoannas pagrabu» apmeklētājam, jo centrā nav tikai pagrabi. Arī mājīgajās pirmā stāva telpās ir milzum daudz interesantu eksponātu, lai apmierinātu ikviena bērna un pieaugušā zinātkāri par pasauli un sevi pašu. «Šeit mēs esam apvienojuši mākslu, zinātni un spēli,» stāsta Alvis Balodis.
Šajā mājā stāsti par zinātni, dabas procesiem un cilvēku ir veidoti atšķirīgi, lai par zinātni spētu uzzināt gan ar redzi, gan ar tausti vai ar dzirdi. Ekspozīc?as un eksponāti šajā centrā izstrādāti, pamatojoties uz cilvēka ķermeņa fizioloģiskajām un psiholoģiskajām īpašībām, un te ir iespēja izbaudīt dažādas sajūtas, kādas piedzīvo, piemēram, akls cilvēks vai mazs bērns. «Atnākot uz šejieni, bērni aizdomājas par lietām, kas notiek visapkārt, bet pieaugušie visbiežāk daudz vairāk iepazīst sevi,» ilgāk nekā desmit gadu laikā novērojis
A. Balodis.
Bērnu zinātnes centrs «Tehnoannas pagrabi» A. Briāna ielā 8, www.pagrabi.lv

Novembris 2006

Komandējums uz Florences zinātnes un mākslas centriem

Septembris 2006

7. septembris. Annas ielas svētki

1. septembris. Ar mūsu centru iepazīstas Somijas zinātnes centra
HEUREKA pārstāvis Mikko Myllykoski (experience director)

Augusts 2006

Reinis un Oksana iegūst sertifikātu zinātņu komunikācijā Eiropas Savienības kursos Itālijā Triestē

2006.g. 15. un 16. augusts. Esam uzaicināti dalīties savā pieredzē Latvijas pirmā zinātnes centra – BZC “Tehnoannas pagrabi” darbībā IZM un British Council organizētajā seminārā sakarā ar Zinātnes un tehnoloģiju centra izveides projektu Rīgā. /Pirmais no kreisās puses: konsultants no Tehniquest Harry White/

Alvis Balodis un BZC „Tehnoannas pagrabi” žurnālā „Nedēļa” Nr. 34. – 2006. g. 21. augustā

Zinātnes centri nezinātniekiem

Pasaulē šādas vietas dēvē par zinātnes piedzīvojumu centriem vai citādi, bet ideja ir viena – „pievest” zinātni tuvāk „nezinātniekiem”, it īpaši bērniem un jauniešiem.

(..)

Šādu centru pirmsākumi meklējami jau tālā senatnē: Aleksandrijā gandrīz 300 gadu pirms mūsu ēras Mūzu templis kā savdabīgs muzejs pildīja līdzīgas funkcijas, taču par tiešu mūsdienu „atvasi” uzskatāms Exploratorium Sanfrancisko, kurš savu darbību sāka 1969. gadā

(..)

„Tehnoannas pagrabi” – pirmie asni

Šobrīd par pionieri minētajā jomā savā ziņā var uzskatīt bērnu zinātnes centru Tehnoannas pagrabi , kura darbība vērsta uz pirmsskolas un pamatskolas auditoriju, iepazīstinot bērnus ar dabas zinātnēm viņiem saprotamā veidā (te darbojas arī planetārijs).

(..) Starp zinātni un sabiedrību – tukša telpa

Alvis Balodis , bērnu zinātnes centra Tehnoannas pagrabi direktors, jau desmit gadu strādā pie šāda centra idejas īstenošanas, un tas arī veiksmīgi darbojas, tikai mazākā apjomā , nekā tas ir citviet pasaulē. Viņš teic, ka ne vienmēr jārunā par augstām tehnoloģijām – dabaszinātnēm tuvāk var pievest, ja, piemēram, izmantojot vienkāršus priekšmetus, mazam bērnam izskaidro, kāda ir dzīvnieku redze un kā tā atšķiras no cilvēka. „Mēs sākām kā entuziastu grupa darboties šajā virzienā un gribētu, lai šai idejai un mūsu darbam būtu turpinājums. Lielai sabiedrības daļai nav skaidrs, ar ko šādas iestādes nodarbojas, tāpēc sākotnēji attieksme ir piesardzīga. Ja tiek pieminēts zinātnes un jauno tehnoloģiju centrs, daudziem šķiet, ka tā ir vai nu tautsaimniecības izstāde, vai kas tamlīdzīgs. Taču pasaules pieredze rāda, ka šādas vietas ir ļoti populāras. Piemēram, Portugālē katrā tās rajonā ir pa šādam centram. Par to, ka Latvijā jābūt kam līdzīgam, esmu pilnīgi pārliecināts, jo pie mums starp zinātni un sabiedrību ir milzīga tukša telpa. Vajag rīkoties, lai to aizpildītu un mēs nepaliktu bez zinātniekiem un inženieriem. Taču, kādā virzienā šādi centri varētu attīstīties, to man grūti pateikt. Pasaulē šādiem centriem ir dažādas formas, un to darbību finansē valsts, pašvaldība vai fondi, ļoti reti tie pieder privātstruktūrām.

Orupe, Aisma. Zinātnes centri nezinātniekiem // Nedēļa. – Nr. 34. – 2006. g. 21. augusts. – 22., 23. lpp.

Jūnijs 2006

Motociklu sezona ir atklāta.

Aprīlis 2006

4. aprīlī LENTERIS (1999 – 2006)

5. aprīlī pie mums notiek Skolotāju izglītības centra organizētie kursi darbmācības skolotājiem. Lektors Alvis Balodis
13. un 14. aprīlī jaunās ekspozīcijas “Šaubas un izvēle” atklāšanas seansi
27. aprīlī pie mums viesojas interešu izglītības pārstāvji no Tartu (Igaunija)

Marts 2006

11. martā pie mums viesojas Rīgas Domes Izglītības, Jaunatnes un sporta departamenta darbinieki

16. martā pie mums viesojas Kurzemes priekšpilsētas darbmācības skolotāji
21. martā pie mums viesojas interešu izglītības skolotāji no Siguldas
31. martā pie mums viesojas interešu izglītības pārstāvji no Vācijas.

Janvāris 2006

6. janvārī pie mums viesojas Cēsu rajona fizikas skolotāji

Ar 2006. gada janvāri esam priecīgi uzņemt savā kolektīvā jauno darbinieku Egilu Danci. Lai veicas!

30. decembrī 2005

Decembrī noslēdzam 10. gadu jubilejas svinības ar „Ziemas futbolu”.

Novembrī – pieredzes apmaiņas brauciens uz Lisabonas zinātnes centriem.

Septembrī – kā katru gadu – noliktavas krāmēšanas talkas.

15. maijā 2005

VISS, KAS LABS IR JAUNĀ GADĀ, sākas ar zaļo zonu! Pagrabos esošajiem eksponātiem pievienojas vairāk zaļumu un kur nu vēl vairāk dzīvelīguma!
Gliemežu, varžu un zivju akvāriji, kā arī sausais akvārijs Āfrikas tauriņu kāpuriem. Un arī 22 ( ne vietējie ) prusaki, kuri, kā jāsaka, savu skaita pieaugumu katru reizi nosvin ar kāda cita prusaka galvas upurēšanu par labu jaunajam, kas nu ieņem aizgājušā vietu.( Labāk mazāk – nekad nav par daudz!).
Zivju akvārijā mīt 3 dzīvās asakas, 4 Mulinēzijas baloni, 2 Grunts samiņi, Šķēpnešu pāris un 4 Pērļzivis un lai neapvainojas ja kādu neatceros.
Gliemežu akvāriju pārstāv divu krāsu Peļķenes.

kautkad daudz vēlāk:
ĀFRIKAS TAURIŅU kāpuri iekūņojas!
pēc 3,5 nedēļām dziļa klusuma un miera: Jūtamies vīlušies-TĀS IZRĀDĀS VABOLES! Bet, dzīvē tā gadās, un tādēļ vaboles tā arī paliks mūsu ĀFRIKAS TAURIŅI! JA NU, KĀDU DIEN…

13 Maijs. MELNĀ PIEKTDIENA:
Experiments uz draudzēšanos (15+10=?). Zivju akvāriju papildina 2 Vistiņas, 2 Haizivis, 2 Neoni, 2 Lielās Melnās zivis un Jauni Samiņi, kas attīra akvāriju no aļģēm. Ir fakts, ka lielās Pērļzivis neapēda mazos Neonus pirmās 3 dienas … faktiski, taču mēs vēl nezinām juridisko pusi.
Mulinēzijas baloni jau pensionāri ar stāžu, tādēļ gaidām, kad tie kuru katru mirkli … jau trešo dienu …
Un jāteic, zivju mātes un tēviņi mirst atšķirīgi. Taču šī apgalvojuma patiesums vēl nav apstiprināts pilnībā, kas attiecas uz mūsu Entomoloģiska rakstura procesu sākumstadiju ( kā kāpuri, pēcāk kūniņa un tad tauriņš… )

kaut kad pa vidu:
Maija sākumā tika mainīts dažu kolēģu priekšstats par varžu orientāciju, attiecībā uz to uzvedību, jo izrādījās, ka visas 7-as nav vis viena-siev. vai vīr.dzimuma, bet abu dzimumu. Un šī sadraudzība papildināja jauno ekspozīciju ar nākošo paaudzi. Tas arī pierāda, ka viņas jūtas labi, netiek mocītas un patiesībā NAV ARĪ JĀGLĀBJ!

Maijs 15:
Tāpat arī mūsu “Āfrikas tauriņi”, esošo 8-u vietā būs nu jau kāds 100!
Nu, tuvu tam. Jāsaka gan, ka 3 no 8-ām pieaugušajām vabolēm atklāti guļ tā, bez galvām. Aizmigušas? Droši vien maskējas …
Gliemežu populācija gan ir vis progresīvākā. Vis produktīvākā! Vairojas arī bez mūsu ziņas. Kad un kur grib. Tādēļ notiek dabiskā izlase, jo… DABĀ BIEŽI VIEN NOTIEK KAUTKAS, kā teica kolēģis Normunds.

Oksana Ozola

Marts 2005

“TJN ANNAS 2” 16. jubileja.

15. aprīlī 2005
Pirmo reizi tiek demonstrēts mūsu visjaunākais eksponāts, pasaulē vislielākais Latvijas “UGUNS TORNADO”

16. aprīlī 2005
Sapnis piepildījies – mums uzdāvina divus lielus bambusus!

20.03.2005

Bildes no Zinātnes darbnīcas

19.03.2005

British Council Latvia un Bērnu zinātnes centrs „Tehnoannas pagrabi” organizē Latvijā pirmo interaktīvo

ZINĀTNES DARBNĪCU
2005. gada 29. martā bērnu zinātnes centrā „Tehnoannas pagrabi” un 30. martâ Lielbritānijas padomē ar lekcijām / demonstrējumiem viesosies „Graphic Science Unit” pārstāvji – konsultanti zinātnes komunikācijā ar sabiedrību Ben Johnson un Karen Bultitude .

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja uzzināt :

  • kas ir – zinātnes komunikatori(Science communicators), ar ko viņi nodarbojas;
  • kādus demonstrējumus ar vienkāršiem priekšmetiem un materiāliem ir iespējams veikt, mācot dabas zinības;
  • kā lektoriem ieinteresēt auditoriju apgūt zināšanas;
  • kas ir zinātnes centri, to attīstības pakāpe pasaulē un Latvijā.

UZZIŅAIGraphic Science Unit ir viena no radošākajām un oriģinālākajām zinātnes komunikatoru komandām Lielbritānijā (dibināta 1997. gadā University of the West of England ), kas specializējas zinātnes tuvināšanā sabiedrībai.

Graphic Science Unit darbības formas:

•  lekcijas / demonstrējumi jaunatnes iesaistīšanai zinātnē;

•  zinātnei veltītu plakātu kampaņas (piemēram, „Zinātne uz autobusiem”);

•  zinātnes demonstrējumi vispārējai publikai bāros, lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās utt.;

•  pasākumi, lai izraisītu diskusijas sabiedrībā par zinātnes un tehnoloģiju aktuālajām tēmām;

zinātnes festivālu un zinātnes centru atbalstīšana.