Uncategorized

ZIEMASSVĒTKU KARTĪTES STĀSTS

Viegls ceļojums 20. gs. Latvijas starpkaru perioda
tēlu un simbolu pasaulē, izmantojot
(varbūtējo) EMĪLIJAS BENJAMIŅAS (1881-1941)
Kancelejas/rakstāmlietu piederumu veikala
(1917 – 1940)
APSVEIKUMU KARTĪŠU KATALOGU.
Sagatavoja Dace Balode
Kā nu bez eglītes un bez svecītēm! Vedam!
Un svinam!
Viens no populārākajiem veiksmes/laimes simboliem ir PAKAVS.
Kā tas radies? Lūk, viena no versijām: sensenos laikos valdnieku zirgiem pakavus gatavoja no zelta, bet reizēm zirgi ceļā šos pakavus pazaudēja. Pakava atradējs to visbiežāk pārkausēja zeltlietās un pārdeva, un ģimenē ienāca pārticība, tāpēc cilvēki to sāka saistīt ar laimi, ko nesis pakavs. http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/pakavs.htmPakavu virs durvīm kāra dažādos veidos: ja gali uz augšu, tad veiksme salīst pakavā kā kausā,
ja uz leju, tad skaitījās, ka laime izlīst pār katru, kurš ienāk šajā mājā.
Vairāk (neizejot no mājas) var uzzināt šeit: http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/pakavs.htm
Un tagad par Jauno gadu un… mušmirēm!
Mušmires sniegā: izskatās skaisti, bet kurš kaut ko tādu
dzīvē ir redzējis?
… un te vēl ar četrlapu āboliņu! (bet par to – mazliet vēlāk)
Izrādās: «Sēnes daudzās zemēs simbolizē laimi…
…Dīvainā kārtā šie simboli vairākumā gadījumu ir indīgās MUŠMIRES…»
(Simbolu enciklopēdija. Rīga: Jumava, 2006.)
Tāpēc – laimīgu Jauno gadu!
Un tagad, kā solīts, par četrlapu āboliņu…
Četrlapu āboliņš ir laimes zīme, kas šķietami saistīta ar tā reto sastopamību – aptuveni viens uz 10 000 (tā atradējam ir laimējies, tāpēc arī pats četrlapu āboliņš nes laimi līdzīgi kā trīslapiņu un pieclapiņu ceriņš…) Vairāk lasiet: Simbolu enciklopēdija. Rīga: Jumava, 2006.
Četrlapu āboliņš, gadu mija un…
…cūciņas! (Bet par tām – mazliet vēlāk)
Krizantēma kā simbols vairāk funkcionē japāņu mitoloģijā. Kāpēc tā atrodama uz Ziemassvētku laika kartītes? Varbūt – vienkārši – skaisti, varbūt – dzīvais zieds pret ziemas sastingumu…
Bet kāpēc ir sajūta, ka skatāmies spogulī un kā Luisa Kerola (Lewis Carroll) Alise tūlīt iekāpsim Aizspogulijā?

Sniegpulkstenītes sniegā – kā pavasara vēstneses?

Noskaņai var paklausīties šo:

https://lr1.lsm.lv/…/sniegpulkstenite-stasta-imants…/

Ziemassvētkos daudzi sapošas…
…lai dotos uz baznīcu.
Bet, kamēr gaidām Ziemassvētku vecīti…
…var parunāt arī ar Sniegavīru…
…un pabarot putniņus.
Zinātnes centra cienīgs jautājums: ja zināms, ka sveces liesma var sasniegt 1000◦ pēc Celsija, kā kartītē attēlotā svece nenodedzina putnu būrīti?
Un te jau VIŅŠ nāk…
…un brauc!
Jo TIE datumi tuvojas…
…un tuvojas…
…ai, kā tuvojas!…
Jo visi taču gaida dāvanas!
Bet dāvanas un to dāvinātāji no mūsdienu viedokļa var likties nesavienojami…
Varbūt groziņā ir “bērnu šampānietis”?
Lai gan kādā no daudzajām pasaku versijām par Sarkangalvīti, šķiet, vecmāmiņai groziņā tika nests arī vīns…
Lai gan «bērns ir sākuma un iespēju pārpilnības simbols» (Herdera vārdnīca SIMBOLI. Rīga: Pētergailis, 1994.) un, iespējams, šeit ir domāts kā pretmets aizejošajam gadam, kurš bieži vien tiek attēlots kā sirms večuks…
… šajās kartītēs redzamie bērnu tēli šodien Jaungadam domātās apsveikuma kartītēs šādā veidā diez vai būtu iespējami…
Tāpēc atgriežamies pie simbola – cūciņas! “Cūka senajās kultūrās bieži bija auglības un labklājības simbols. Modernais uzskats par cūku kā laimes simbolu, piemēram, Jaungadā, domājams, ir atvasināts no senās paražas pasniegt cūku kā zobgalīgu vai arī mierinājuma balvu dažāda veida sacīkstēs pēdējā vietā palikušajam.” Simbolu enciklopēdija. Rīga: Jumava, 2006.
Savukārt teiciens «cūkas laime» (no vācu «Swhwien haben» – gūt nepelnītu veiksmi)
sākotnēji tika lietots ar izsmejošu nozīmi un nāk no viduslaiku loterijām, kurās «nepelnītā balva»
bieži vien bija cūka… http://smilsuterapija.1w.lv/212-cuka/
Un te nu visi simboli vienuviet: pakavs ar ragiem uz leju (“laime izlīst pār katru, kurš ienāk šajā mājā”), mušmire (laime) , cūka (auglība, labklājība, laime), četrlapu āboliņš (laime), trepes (augšupvirzības, pakāpeniska pieauguma, kā arī attīstības simbols, bībelē – trepes simbolizē dzīvo saikni starp Dievu un cilvēku*) un kompozīcijas centrā – skursteņslauķis (ir tāda paraža – satiekot skursteņslauķi, pieskarties viņam pie pogas – tas nesot laimi)! * Herdera vārdnīca SIMBOLI. Rīga: Pētergailis, 1994.